Stalbes vēsture

Stalbes Rozula bija senās Idumejas zemes novads pie Metsepoles un Imeras robežām (tagadējais Stalbes pagasts). Indriķa hronikas tekstā pieminēts tikai vienu reizi sakarā ar 1223. gada pavasara notikumiem, kad sakalieši, igauņi un krievi izlaupīja letu un līvu zemes, tai skaitā Rozulu. Pēc tam igauņu sirotāji sapulcējās Lēdurgas novadā un devās atpakaļ uz ziemeļiem. Viņus kaujā pie Urēles sakāva Tālavas karavadonis Ramēķis un nogalināja Vīlandes krievu garnizona pavēlnieku Varemāru.

1425.g. rakstos par Livoniju pirmoreiz minēts Stalbes vārds, kas cēlies no muižas īpašnieka Stalbitera uzvārda. Muižas īpašnieki daudzkārt mainījušies, un zīmīgi, ka lielāko daļu no viņiem, dzīvojot šajā muižā, piemeklējuši traģiski notikumi. Saglabājies muižas stallis, kas pārbūvēts par kultūras namu. Stalbes centra apkārtne vēl arvien saglabājusi seno plānojumu.

Senatnē (12.-13.) Stalbes pagasts kopā ar Raiskuma un Straupes pagastiem veidoja Idumeju ,ko apdzīvoja lībieši un latgaļi. Livonijas laikā, kad vācu ordenis un Rīgas arhibīskaps sadalīja Vidzemes zemi, Gaujas labo krastu ieguva arhibīskaps, kurš to izlēņoja saviem vasaļiem. Parādījās jaunu muižu vārdi. Tā 1425.gadā tika izsniegta žēlastības grāmata Gotšakam Stalbiteram, no viņa uzvārda cēlies Stalbes nosaukums, kaut vāciski rakstītajos dokumentos saglabājies nosaukums „Ikte”, kas cēlies no senā Overiktes pagasta nosaukuma. Padomju laikā bieži notika administratīvo teritoriju robežu maiņas. Pašreizējā Stalbes pagasta robežas nav mainītas kopš 1973.gada. Kopš 2009.gada Stalbes pagasts apvienojies ar Straupes un Raiskuma pagastu.