Interreg Central Baltic
EU
<Ko darītDABĀ

Sarkanās klintis un Rūcamavots

Senās klintis omulīgi iekārtojušās mežu ieskautās Gaujas upes labā krasta nogāzē, kur stiepjas aptuveni 200 metru garumā. 

Lasīt vairāk
<p>Ķūķu klintis ir augstākais devona iežu atsegums Latvijā - 43m. Augšējo daļu - virs smilšakmeņiem - veido māla slāņi, kas satur daudz pārakmeņotu organismu atlieku. Ķūķu klintis strauji maina savu izskatu upes erozijas un daudzo noslīdeņu dēļ. Dažu gadu laikā krasts atkāpies pat par 10m!</p>

Ķūķu klintis

Ķūķu klintis ir augstākais devona iežu atsegums Latvijā - 43m. Augšējo daļu - virs smilšakmeņiem - veido māla slāņi, kas satur daudz pārakmeņotu organismu atlieku. Ķūķu klintis strauji maina savu izskatu upes erozijas un daudzo noslīdeņu dēļ. Dažu gadu laikā krasts atkāpies pat par 10m!

Lasīt vairāk
<p>Netālu no Kvēpenes pilskalna, pie Kvēpeņu mājām dārza stūrī atrodas Upuru ozols, pie kura senlaikos esot upurēts un ziedota nauda.</p>

Kvēpenes ozols

Netālu no Kvēpenes pilskalna, pie Kvēpeņu mājām dārza stūrī atrodas Upuru ozols, pie kura senlaikos esot upurēts un ziedota nauda.

Lasīt vairāk
<p>Gaiša irdena smilšakmens ala Vaidavas (Strīķupes) labajā krastā Strīķu - Lenču ceļa malā pie lielceļa tilta.</p>

Kalēja ala

Gaiša irdena smilšakmens ala Vaidavas (Strīķupes) labajā krastā Strīķu - Lenču ceļa malā pie lielceļa tilta.

Lasīt vairāk
<p style="text-align:justify">Vienīgie pazemes ezeri Baltijā - atrodas alās pie "Vējiņu" mājām. Vējiņu alas kopā ar elles bedrēm veido iespaidīgāko aktīvās sufozijas lauku Latvijā.</p>

Vējiņu pazemes ezeri

Vienīgie pazemes ezeri Baltijā - atrodas alās pie "Vējiņu" mājām. Vējiņu alas kopā ar elles bedrēm veido iespaidīgāko aktīvās sufozijas lauku Latvijā.

Lasīt vairāk
<p>Ezers atrodas Gaujas Nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā. Ezera platība ir 9,7 ha, vidējais dziļums 5,1 m. Ainavisks ezers ar slīpiem krastiem. Izteka - neliels strauts uz tuvējo Plaužu ezeru.</p>

Pekša ezers (Pekša ezers, Peksis, Pekšes ezers, Pēkšu ezers)

Ezers atrodas Gaujas Nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā. Ezera platība ir 9,7 ha, vidējais dziļums 5,1 m. Ainavisks ezers ar slīpiem krastiem. Izteka - neliels strauts uz tuvējo Plaužu ezeru.

Lasīt vairāk
<p>Plaužu ezers atrodas Gaujas Nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā. Ezera platība ir 13,6 ha, vidējais dzļums 2,9 m. Ezerā mīt līdakas, asari, plauži. Gultne smilšaina, ziemeļos un rietumos - dūņaina. No ezera iztek Plaužupīte (Strautene), kas tālāk plūst uz Braslu. Ezerā ietek Ačgārņa un strauts no Pekša ezera. Krasti dienvidos un austrumos pārsvarā stāvi, ziemeļos un rietumos - zemi.</p>

<p> </p>

Plauža ezers (Plaudis, Plaudes ezers)

Plaužu ezers atrodas Gaujas Nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā. Ezera platība ir 13,6 ha, vidējais dzļums 2,9 m. Ezerā mīt līdakas, asari, plauži. Gultne smilšaina, ziemeļos un rietumos - dūņaina. No ezera iztek Plaužupīte (Strautene), kas tālāk plūst uz Braslu. Ezerā ietek Ačgārņa un strauts no Pekša ezera. Krasti dienvidos un austrumos pārsvarā stāvi, ziemeļos un rietumos - zemi.

 

Lasīt vairāk
<p>Pēc platības otrs lielākais ezers Straupes pagastā (75,5 ha), vidējais dziļums 2,3m. Iecienīts makšķernieku vidū, jo bagāts ar zivīm. Ezerā dzīvo brekši, līdakas, asari. Ideāls atpūtai pie dabas. Vasaras vidū to izrotā baltās ūdensrozes.</p>

Riebiņu ezers

Pēc platības otrs lielākais ezers Straupes pagastā (75,5 ha), vidējais dziļums 2,3m. Iecienīts makšķernieku vidū, jo bagāts ar zivīm. Ezerā dzīvo brekši, līdakas, asari. Ideāls atpūtai pie dabas. Vasaras vidū to izrotā baltās ūdensrozes.

Lasīt vairāk
<p>Neliela, bet gleznai upe, par kuras nozīmīgumu Straupes kā apdzīvotas vietas attīstībā aizvien nav vienprātības vēsturnieku starpā. Citi apgalvo, ka viduslaikos tā bijusi ūdeņiem bagātāk, izmantojama kuģošanai.</p>

Braslas upe

Neliela, bet gleznai upe, par kuras nozīmīgumu Straupes kā apdzīvotas vietas attīstībā aizvien nav vienprātības vēsturnieku starpā. Citi apgalvo, ka viduslaikos tā bijusi ūdeņiem bagātāk, izmantojama kuģošanai.

Lasīt vairāk