Interreg Central Baltic
EU
<StraupeStraupes vēsture

Straupes pilsēta

  • Lielstraupes pils un tās apbūve 1778. gadā
  • Skats uz Lielstraupes pili no ceļa Rīga - Tērbata. Autors: J.K.Broce, 1793. gads

Straupes pilsēta pastāvēja 300 gadus. Lai noturētos tik ilgi, tai vajadzēja būt vietai ar lielu nozīmi. Savukārt, lai Straupe kļūtu arī par Hanzas pilsētu, tai bija jābūt pilsētai ar pietiekamu lielu tirdzniecības apjomu.

Vārds Straupe kā vienīgais apdzīvotās vietas nosaukums sākts lietot tikai 20. gs. 20. gados – Pirmās Latvijas valsts laikā. Līdz tam paralēli pastāvēja trīs nosaukumi. Latvieši lietoja vārdu Straupe (Lielstraupe, Mazstraupe), vācieši – Roop (Gross-Roop, Klein-Roop), krievi Roop (Veļiko Roop, Malo-Roop).

Vārda “Straupe” izcelsme saistīta ar Braslas upi, kas sākotnēji saukta par Ropu vai Raupu, kas nozīmē Straujupe. No šī vārda arī vēlāk cēlies Straupes nosaukums. Rakstos Straupe pirmo reizi minēta 1206. gadā, kad Indriķa hronika vēsta par to, ka katoļu priesteris Daniels noturējis dievkalpojumu vietā uber der Rope, t.i. pāri Ropes upei. Apdzīvotajā vietā pie Ropes upes, vēlākajā Straupē, atradies Idumejas centrs, kas aptvēra aptuveni Straupi, Stalbi, Ungurus, Auciemu, Raiskumu, veidojot plašu teritoriju ar blīvu apdzīvojumu. Novada pamatiedzīvotāji bijuši lībieši, kuru zemē pamazām iespiedušies latgaļi.

Straupes pilsētas teritorija bija neliela, pēc vēsturnieku domām, vien 2 ha platībā un tā sakrita ar pils teritoriju, ko iekļāva mūri un apņēma dīķi. Pamatā tā bija ar blīvu koka apbūvi un nelieliem dārziem, kas cieši piekļāvās ēkām. Pilsētā atradās ūdensdzirnavas, trīs kapličas, kapela un viena baznīca, tirgus laukums un rātsnams. Pilsētas iedzīvotāji, galvenokārt, bija amatnieki un tirgotāji.

Sākot ar 14. gs. līdz pat 17. gs. beigām, ar nelieliem pārtraukumiem Straupē saimniekoja Rozenu dzimtas pārstāvji. Lai gan būšana pakļautībā, ierobežoja pilsētas brīvību, tomēr ģeogrāfiskais novietojums un ciešie sakari ar tuvākajām pilsētām un Rīgu, nodrošināja Straupei ekonomisko attīstību un tā kļuva arī par Hanzas savienības locekli. Nākamajos gadsimtos Straupes pilsēta piedzīvoja augušupeju, 1547. gadā minēts, ka Straupē bijusi pat sava sirdzēju māja jeb slimnīca, kas norāda uz ekonomiski augsti attīstītu pilsētas pārvaldi. Kad tieši Straupe beigusi pastāvēt kā pilsēta, nav zināms, dokumentos tā vēl minēta 1596. gadā. Vēlāk poļu-zviedru kara laikā Straupe kā pilsēta pamazām izzuda.

Izzuda pilsēta, bet tās vārds un pils pastāv vēl šodien. Līdz mūsdienām saglabājusies pils ar baznīcu un zvanu torni, aizsarggrāvju un vaļņu atliekām. Laika gaitā ievērojami mainījies pils ēku pielietojums un ārējais izskats. Senāk apkārt pilij bija izvietojušās pils saimniecības ēkas, no kurām tikai daļa saglabājusies līdz šodienai. Uz vairāku seno ēku pamatiem uzbūvētas dzīvojamās mājas.

Līdz pat mūsdienām bijušajā Straupes pilsētas teritorijā nav veikti arheoloģiskie izrakumi. Vienīgās ziņas par pilsētas eksistenci meklējami arhīvu dokumentos. Padziļināti Straupes pilsētas pētniecībai ir pievērsies Edgars Plētiens. Pētījums “Pils un pilsēta Livonijā, 13.-16.gs. Straupes pilsēta” balstīts ne tikai uz dokumentos iegūtu informāciju. Straupes vēsturiskā centra skenēšanai izmantots aviācijā bāzēts LiDAR lāzerskeneris, kas spēj fiksēt zemes virsmu un uz tās esošos objektus augstas precizitātes trīsdimensiju koordinātās.  Datu analīzes rezultātā tika iegūts augstas izšķirtspējas digitāls reljefa modelis (DTM) un zemes virsmas modelis, kuros iespējams saskatīt Straupes viduslaiku pilsētas vides objektus – Lielstraupes pils, aizsarggrāvju un dīķu sistēma, Braslas upe, Straupes osta, viduslaiku Straupes ceļi un tilti.